You are here

Primary tabs

OSH_002178_0.jpg

Kā veikt risku novērtēšanu

Eiropas Savienības līmenī nav stingru noteikumu par to, kā jāveic risku novērtēšana (nepieciešams pārbaudīt savas valsts konkrētos tiesību aktus par risku novērtēšanu). Tomēr, uzsākot risku novērtēšanu, vienmēr jāievēro divi galvenie principi:

  • novērtēšana jāveic tā, lai nodrošinātu visu atbilstošo apdraudējumu un risku izvērtēšanu (t.i., lai uzraudzītu visus uzdevumus, piemēram, tīrīšanu, kas var notikt ārpus parastā darba laika, un visas palīgnodaļas, piemēram, atkritumu presēšanas nodaļu);

  • kad risks ir apzināts, novērtēšana jāsāk ar pirmajiem principiem, uzdodot jautājumu, vai risku var likvidēt.

Risku pakāpeniska novērtēšana

Eiropas darba vides riska novērtēšanas vadošajos norādījumos ir sniegta metode, kas balstīta uz vairāku atsevišķu pasākumu veikšanu. Tā nav vienīgā metode risku novērtēšanai, jo to pašu mērķi var sasniegt, izmantojot dažādus metožu kopumus. Nepastāv viens „pareizs” veids risku novērtēšanas veikšanai, un dažādos apstākļos var būt piemērotas atšķirīgas metodes.

Lielākajai daļai uzņēmumu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemērota būs risku novērtēšana, izmantojot vienkāršu piecu pasākumu metodi (kurā iekļauti risku pārvaldības elementi), kuras piemērs sniegts tālāk.

1. pasākums. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana

Darbavietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas varētu radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto darbinieku apzināšana.

2. pasākums. Risku novērtēšana un prioritāšu noteikšana

Pastāvošo risku novērtēšana (to iespējamā kaitējuma nopietnība un iespējamība utt.) un sarindošana prioritārā secībā, sākot ar nopietnākajiem riskiem.

3. pasākums. Risku novēršanas pasākumu noteikšana

Atbilstošu risku likvidēšanas vai kontroles pasākumu noteikšana.

4. pasākums. Pasākumu īstenošana

Profilakses un aizsardzības pasākumu īstenošana saskaņā ar prioritāšu plānu.

5. pasākums. Uzraudzība un pārbaude

Lai risku novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tā regulāri jāpārskata.

Tomēr ir jāapzinās, ka vienlīdz piemērotas var izrādīties arī citas metodes, it īpaši sarežģītu risku un apstākļu gadījumos. Novērtēšanai izmantotā metode ir atkarīga no:

  • darbavietas rakstura (piemēram, pastāvīgs uzņēmums vai pagaidu uzņēmums);

  • procesa veida (piemēram, atkārtota darbība, papildināti/mainīgi procesi, darbs pēc pieprasījuma);

  • veiktā uzdevuma (piemēram, atkārtojošs, neregulārs vai augsta riska);

  • tehniskās sarežģītības.

Dažos gadījumos ir piemēroti veikt vienu pasākumu, kas attiecas uz visiem riskiem vai darbībām darbavietā. Citos gadījumos atsevišķās darbavietas daļās ir piemērotas dažādas metodes.

Risku novērtēšanas dokumentēšana

Darba vides risku novērtēšanas rezultāti jādokumentē. Šos pierakstus var izmantot šādiem nolūkiem:

  • lai sniegtu informāciju iesaistītajām personām;

  • lai veiktu uzraudzību un novērtētu, vai ir ieviesti vajadzīgie pasākumi;

  • lai sniegtu pierādījumus uzraudzības iestādēm;

  • lai pārskatītu procesu gadījumā, ja mainās apstākļi.

Vajadzētu pierakstīt vismaz šādu informāciju:

  • novērtēšanā iesaistīto personu uzvārdi un amati;

  • apzinātie darba vides riska faktori un to izraisītie riski;

  • konkrētiem riskiem pakļauto darbinieku grupas;

  • nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi;

  • informācija par pasākumu ieviešanu, piemēram, atbildīgo personu uzvārdi un izpildes termiņš;

  • informācija par turpmāko uzraudzības un pārbaudes kārtību, norādot termiņu un iesaistītos cilvēkus;

  • informācija par darbinieku un darbinieku pārstāvju iesaisti risku novērtēšanā.

Novērtēšanas dokumenti jāsastāda, konsultējoties ar darbiniekiem un/vai darbinieku pārstāvjiem un tiem piedaloties, kā arī šiem dokumentiem jābūt tiem pieejamiem informācijas iegūšanai. Jebkurā gadījumā iesaistītie darbinieki jāinformē par katra novērtējuma rezultātiem, kas attiecas uz to darba vietu, un par pasākumiem, kas veicami novērtēšanas rezultātā.